Kādreiz man šķita, ka mīlestība pret bērnu ir kā darāmo darbu saraksts, kas jāizpilda nevainojami. Man bija svarīgi, ko viņš ēd vakariņās, cik tīras ir viņa drēbes, kāds ir viņa dienas režīms, ar ko viņš draudzējas un kā viņam sokas skolā.
Es patiesi ticēju: jo vairāk pūļu es ieguldu, jo stiprāka būs mūsu saikne. It kā mīlestību varētu “nopelnīt” ar centību.
Gadi gāja, bērni pieauga. Un kādā brīdī, pilnīgā klusumā, nāca skaidra atziņa: lai cik ļoti censtos, tuvības nemaz nekļuva vairāk. Viņi pieauga, taču attālums starp mums saglabājās.
1. Rūpes ne vienmēr nozīmē siltumu vai tuvību
Es darīju visu, lai viņiem būtu labi — gatavoju to, kas viņiem garšo, centos saprast vēl pirms viņi ko teica, atvieglināju viņu ikdienu. Gribēju radīt siltumu un mieru. Biju blakus, bet vienlaikus kaut kur malā. Viņi dzīvo savu dzīvi, un es — it kā tikai palīdzētāja, nevis mamma.
2.Pašatdeve ne vienmēr stiprina attiecības — ja tā notiek pārāk bieži vai bez līdzsvara, tā var radīt neskaidras gaidas attiecībās
Es sapratu, ka, ja mamma visu laiku domā tikai par bērniem un jūtas nogurusi, tas nepadziļina attiecības. Pat bez vārdiem var just — “Es daru visu tavā labā.” Tas var likt bērnam justies kā parādā. Mīlestība nav pārāk liela pašaizliedzība, bet mierīga klātbūtne. Nav jāizšķīst citā; svarīgi būt blakus kā pašai sev, uz kuru var paļauties.
3. Ja nav brīvības būt īstajam, īsta tuvība nevar rasties
Ja visa dzīve ir veltīta bērnam, var gadīties, ka zemapziņā tu ierobežo viņa iespējas būt pašam. Atkāpties no saviem sapņiem var likties grūti. Tomēr pieaugušajam ir svarīgi justies pieņemtam tādam, kāds viņš ir — bez prasībām vai gaidām. Ja blakus ir pārāk daudz pūļu, var rasties vēlme attālināties. Ne tāpēc, ka mīlestība būtu zudusi, bet tāpēc, ka ir grūtāk uzturēt tuvumu.
4. Mātes loma nav vienīgā, kas definē tevi kā personību
Man bija jāiemācās saprast — vien būt mammai nepietiek. Ja sevi noliedz bērna dēļ, tas nereti neveicina tuvību. Bērni novērtē, ja redz personību ar savu dzīvi un viedokļiem. Kad neatliek atbildība par tavu laimi un sarunas nav tikai par ikdienu. Jo mazāk tu esi pilnībā bērnā, jo vairāk viņi ir gatavi dalīties.
5. Patiesa tuvība rodas no brīvības, nevis no pienākumiem
Tuvība neizaug no prasībām, bet no pieņemšanas. Tā ir spēja būt pašam — ar visiem trūkumiem un vājībām. Un varbūt vissvarīgākais, ko pieauguša māte var pateikt savam pieaugušajam bērnam:
Tas sabojās visu! Dārznieks nosaucis 5 lietas, ko nekad nedrīkst likt komposta kaudzē
«Tu man neko neesi parādā. Vienkārši esi pats. Ja tev grūti — es vienmēr blakus. Ja tev labi — es no sirds priecājos. Un no tevis nevēlos neko, tikai patiesību.»
Dažkārt nepieciešams apstāties un nepildīt visas citu lomas, lai atkal atrastu sevi. Tas nav neveiksmes brīdis, bet ceļš uz iekšējo līdzsvaru. Ļaujot sev atpūsties, varam saņemt patiesu un mierīgu mīlestību — tādu, kas nav saistīta ar prasībām vai neskaidrībām, bet ir īsta.
